Latvijas Volejbola federācija (LVF) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka tā neaizliegs Latvijas sportistiem piedalīties Eiropas vai pasaules čempionātos, kuros startēs arī agresorvalstu komandas. Šāds lēmums pieņemts, kamēr federācija nespēs piedāvāt sportistiem citas, līdzvērtīgas alternatīvas. Par to aģentūrai LETA informējis LVF prezidents Arnis Tunte, atzīmējot, ka šis jautājums prasa stratēģisku pieeju, nevis sasteigtus aizliegumus.
Šis jautājums kļuvis aktuāls pēc Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) lēmuma, kas pieņemts 8. jūlijā. FIVB, atsaucoties uz Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu atcelt Krievijas Olimpiskajai komitejai piemēroto diskvalifikāciju un SOK aicinājumu sporta federācijām mīkstināt Krievijas sportistiem noteiktos ierobežojumus, atļāva Krievijas volejbolistiem atgriezties starptautiskajās sacensībās. Šis solis ir radījis plašas diskusijas un dilemmu nacionālajām federācijām visā pasaulē, tostarp Latvijā.
Tuvākais notikums, kurā šis jautājums varētu kļūt aktuāls, ir Eiropas pludmales volejbola čempionāts, kas augusta vidū norisināsies Polijā. Šobrīd starp turnīram reģistrētajiem duetiem vīriešu konkurencē ir arī Baltkrievijas pludmales volejbolisti. Arnis Tunte skaidro, ka komandu saraksts, kuras kvalificējušās pēc punktiem, tiek publicēts divas nedēļas pirms paša turnīra. Gadījumā, ja Latvijas pludmales volejbolistiem turnīrā nāksies spēlēt pret baltkrieviem, LVF plāno sazināties ar Izglītības un zinātnes ministriju, lai meklētu kopīgus risinājumus un valsts nostāju.
LVF prezidents uzsver federācijas nostāju šajā jautājumā, akcentējot atbildības principu: “No Latvijas Volejbola federācijas puses nebūs iniciatīva kaut kādiem lēmumiem, ja mēs nespēsim piedāvāt kādu alternatīvu vai kaut ko labāku. Šobrīd sanāk, ka liela daļa, ceļot sev atbalstu, publiski mēģina teikt, ka nevajag spēlēt un darīt, bet mums tad nav nekas cits, ko piedāvāt sportistiem, kuri ir gatavojušies gadiem un gadu desmitiem. Tie ir lieki un skaļi saukļi.” Tunte akcentē, ka “ir jāpiedāvā kaut kas alternatīvs,” nevis tikai jāizsaka aizliegumi, kas nespēj nodrošināt sportistu attīstību.
Kā piemēru Tunte minēja Ukrainas situāciju. Neskatoties uz valstī notiekošo karadarbību, Ukrainas volejbolistes nesen ieguva papildu kvotu dalībai Eiropas čempionātā un, kā norāda Tunte, neizskatot iespēju nestartēt meistarsacīkstēs. Tas liecina, ka pat ekstremālos apstākļos sportistiem ir svarīgi turpināt savas karjeras un pārstāvēt savu valsti starptautiskā līmenī, meklējot iespējas, nevis tās slēdzot.
Arī gaidāmajos jauniešu pludmales volejbola čempionātos varētu piedalīties agresorvalstu pārstāvji, taču LVF pagaidām nepieņems sasteigtus lēmumus, kas varētu negatīvi ietekmēt jauno sportistu nākotni. “No Latvijas Volejbola federācijas atsevišķi aizliegumi nebūs, kamēr mēs nespēsim piedāvāt kaut ko alternatīvu,” atkārtoti uzsver Tunte. Viņš norāda, ka, ja valsts amatpersonas skaļi aicinās nepiedalīties, tām ir jāpiedāvā reāli risinājumi un atbalsts, lai nenodarītu kaitējumu jauniešu sporta attīstībai un nepazeminātu viņu motivāciju un starptautiskās izaugsmes iespējas.
LVF prezidents brīdina par potenciāliem ilgtermiņa zaudējumiem, ja Latvijas sportisti tiks atsaukti no starptautiskām sacensībām bez alternatīvām iespējām. “Šobrīd ir vairāki tūkstoši jauniešu, kuri trenējas volejbolā, un pieļauju, ka brīdī, kad pateiksim, ka vairs nepiedalāmies Eiropas, pasaules čempionātos vai jebkurās starptautiskās sacensībās, tad tajā brīdī būsim lieli zaudējumi,” skaidro Tunte. Viņš norāda, ka situācija varētu mainīties, ja valsts spētu vienoties ar Skandināvijas vai Baltijas valstīm par alternatīviem čempionātiem. Šādā gadījumā LVF būtu atvērta diskusijām un atbalstītu šādus risinājumus, taču šobrīd šādas alternatīvas nav pieejamas, un federācija nevar upurēt sportistu gadu desmitiem ilgo darbu un starptautiskās iespējas bez jēgpilniem aizstājējiem.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
