NASCAR vēsture ir pilna ar izciliem sacīkšu automobiļiem, taču 1960. gadu beigās un 1970. gadu sākumā radītie spārnotie transportlīdzekļi, piemēram, Dodge Charger Daytona un Plymouth Road Runner Superbird, iezīmēja tehnoloģisku revolūciju. Šie automobiļi ar milzu aizmugures spārniem un jaudīgajiem V8 dzinējiem pārspēja sacensību ātruma rekordus, uzsverot aerodinamisko attīstību kā svarīgu elementu sacīkšu automobiļu izstrādē.
Aerodinamiskie uzlabojumi ļāva automobiļiem sasniegt ātrumus, kas tuvojas 200 mph, padarot gaisa pretestību par nozīmīgu šķērsli. Ford un Chrysler konkurence kļuva arvien dārgāka, un katrs ražotājs centās izmantot visus iespējamos priekšrocību meklēšanas veidus. Ford prezentēja Torino Talladega, savukārt Chrysler izstrādāja Daytona, kuru panākumi noveda pie Plymouth Superbird radīšanas.
Šiem automobiļiem bija ne tikai izcila izskata, bet to aerodinamiskās īpašības palīdzēja samazināt gaisa pretestību un uzlabot stabilitāti lielā ātrumā. Izmaiņas nosacījumos, ko veica NASCAR, ierobežoja to dzinēju jaudas un nodrošināja, ka aerodinamiskie automobiļi nevar iegūt pārmērīgu konkurences priekšrocību. 1971. gada noteikumi ierobežoja motoru tilpumu, kas būtiski mazināja šo automobiļu konkurētspēju, nosakot beigas lidmašīnu modeļu laikmetam NASCAR sacensībās.
Redakcijas autors un reportieris. Seko līdzi aktuālākajiem notikumiem.
