Mūsdienu automašīnām arvien biežāk ir astoņu, deviņu vai pat desmit ātrumu automātiskās transmisijas, kas salīdzinājumā ar agrākajām četrām un piecām ir pārsteidzošs attīstības solis. Galvenais iemesls šādam ātrumu skaita pieaugumam ir degvielas patēriņa uzlabošana, jo iekšdedzes dzinēji darbojas efektīvāk noteiktās RPM diapazonos. Papildu ātrumi dod transmisijai lielāku elastību, ļaujot dzinējam darboties zemākās RPM, kas samazina degvielas patēriņu, īpaši ilgās distancēs. Turklāt vairāk ātrumu palīdz sasniegt optimālas jaudas un griezes momenta attiecības, kas uzlabo paātrinājumu. Tomēr ne katra automašīna nepieciešama desmit ātrumu transmisija, jo tas var būt dārgi un sarežģīti. Piemēram, mazākas automašīnas var panākt pieņemamu veiktspēju ar mazāk ātrumiem, kamēr lielāki transportlīdzekļi, piemēram, pikapi un SUV, var gūt labumu no vairākajiem ātrumiem, lai optimizētu vilkmes spējas. Bez tam, transmisijas sarežģītība un ražošanas izmaksas arī ietekmē automašīnu ražotāju lēmumus izvēlēties noteiktu transmisiju skaitu. Daži autovadītāji uzskata, ka mūsdienu transmisijas ar vairāk ātrumiem var būt nevajadzīgas un rada problēmas ar ātrumu pāreju, kas var kļūt apgrūtinoša braukšanas laikā, īpaši, ja rodas nepareiza komandu izpilde.
Kāpēc dažām automātiskajām transmisijām ir vairāk ātrumu nekā citām?