Pasaules kausa izcīņā futbolā starp Angliju un Norvēģiju aizvadītajā naktī radies liels skandāls, kas izraisījis plašas diskusijas futbola pasaulē. Anglijas izlases gūtie vārti ceturtdaļfināla spēlē tiek apšaubīti, jo pastāv aizdomas, ka bumba pirms vārtu guvuma, iespējams, pieskārusies virs laukuma izvietotās kameras trosei. Starptautiskā Futbola federāciju asociācija (FIFA) gan šīs aizdomas kategoriski noliedz, balstoties uz bumbā iebūvētā sensora datiem, taču līdzjutēji un eksperti pauž neticību.
Kompensācijas laikā pirmā puslaika beigās, 45.+2. minūtē, Norvēģijas vārtsargs Urjans Nīlands (Ørjan Nyland) izsita bumbu no soda laukuma. Tomēr bumba gaisā veica nedabisku trajektorijas maiņu, kas to novirzīja tieši pie angļu futbolista. Sekojošā ātrā uzbrukuma rezultātā Anglija guva vārtus. Uzreiz pēc epizodes Norvēģijas futbolisti vērsās pie tiesneša, norādot, ka bumba, visticamāk, saskārusies ar trosi, kas tur virs laukuma novietoto televīzijas kameru. Tomēr tiesneša lēmums bija nemainīgs – vārti tika ieskaitīti, un spēle turpinājās.
Pēc mača veiktie video atkārtojumi un analīze liecina, ka bumbas lidojuma trajektorija patiešām izmainījās ļoti dīvainā veidā, kas pastiprina aizdomas par saskarsmi ar trosi. Ja šāds kontakts patiešām būtu noticis, saskaņā ar futbola noteikumiem vārtu guvums nebūtu jāieskaita, jo spēle būtu jāaptur un bumba jāatsāk ar strīdīgu bumbas atmešanu (drop-ball) no vietas, kur tā pieskārās ārējam objektam.
FIFA, reaģējot uz pieaugošo spiedienu un aizdomām, nāca klajā ar oficiālu paziņojumu. Organizācija norādīja: „Pirms Anglijas gūtajiem vārtiem 45.+2. minūtē pret Norvēģiju, sensors neuzrādīja ‘bumbas sirdsdarbību’, kad tā atradās gaisā, un tāpēc mums nav pierādījumu, ka bumba būtu pieskārusies trosei un mainījusi kustības virzienu.” Šis paziņojums tika publicēts FIFA mediju kontā platformā „X” (agrāk „Twitter”) 2026. gada 11. jūlijā.
Šeit sākas vēl viena pretruna. FIFA kā pierādījumu izmantoja bumbā iebūvēto sensoru, kas jau iepriekš Pasaules kausa izcīņā radījis diskusijas. Spēlē starp Horvātiju un Portugāli, šis pats sensors it kā fiksēja “matu pieskārienus”, izraisot neticību par tā precizitāti un interpretāciju. Daudzi līdzjutēji un futbola apskatnieki sociālajos tīklos nekavējoties pauda neticību FIFA sniegtajam skaidrojumam. Viņi uzsver, ka video pierādījumi ir pārliecinoši un vizuāli redzamā trajektorijas maiņa ir grūti izskaidrojama citādi, kā vien ar ārēju kontaktu.
Sociālajos tīklos plaši izplatījās video ar dažādiem bumbas lidojuma leņķiem, kas, daudzuprāt, nepārprotami liecina par troses pieskārienu. Piemēram, lietotājs “HallalPlaysOnly” publicēja video ar parakstu: “New Side Angle of England First Goal || Clearly touches the cable… 🇳🇴”. Līdzīgi, George Conway (@gtconway3d) dalījās ar citu leņķi, kas pastiprina šīs aizdomas. Savukārt “Rory Talks Football” (@Rory_Talks_Ball) ironiski norādīja: “Our eyes tell us the ball hit the camera cable. BBC’s 3D technology tells us the ball hit the camera cable. But the sensor inside the ball didn’t notice it therefore it didn’t happen and we must all bow down to the technology. Dystopian.”
Situāciju komentējis arī bijušais Anglijas Premjerlīgas tiesnesis Greiems Skots (Graeme Scott). Viņš norādīja, ka pie kabeļiem piestiprinātā “Skycam” kamera, kas karājas virs laukuma, iespējams, ir nospēlējusi nejaušu lomu Džūda Belingema (Jude Bellingham) vārtu guvumā tieši pirms puslaika pārtraukuma. Skots uzsvēra: “Laukuma tiesnešu komanda pamanītu šādu kontaktu tikai tad, ja bumbas trajektorija tiktu dramatiski mainīta un tas būtu acīmredzami.” Viņš piebilda, ka šādās situācijās bez VAR (Video Assistant Referee) iejaukšanās, kas pārbaudītu incidentu, tiesnesim ir grūti pieņemt objektīvu lēmumu laukumā, īpaši, ja kontakts ir bijis smalks un ātri noticis. Tomēr pat ar VAR klātbūtni, ja tehnoloģiskie dati (kā bumbas sensors) sniedz pretrunīgu informāciju, lēmuma pieņemšana kļūst ārkārtīgi sarežģīta un atstāj vietu interpretācijām.
Šis incidents atkal aktualizē diskusijas par tehnoloģiju lomu futbolā un to, cik lielā mērā mēs varam paļauties uz sensoriem, kas, šķiet, ne vienmēr spēj precīzi fiksēt visu notiekošo spēles laukumā. Kamēr FIFA stingri pieturas pie saviem tehnoloģiskajiem datiem, vizuālie pierādījumi un sabiedrības viedoklis liek apšaubīt pieņemto lēmumu un Pasaules kausa godīgumu.