Nozare

Flowers

RIEPU APSAIMNIEKOŠANAS PROCESS

Nolietotās riepas ir diezgan inerts, grūti pārstrādājams materiāls, kurš pats bioloģiski nenoārdās un satur vielas, kas apdraud vidi un iedzīvotājus, tāpēc tās nepieciešams pārstrādāt. Riepu otrreizējā pārstrāde ir nederīgo, nolietoto riepu pārvēršana atkārtoti lietojamās izejvielās vai enerģijas avotos. Šo procesu veido šādi posmi:

Riepu savākšana, lai nepieļautu to nonākšanu nelegālās izgāztuvēs un dabā. Lai gan Latvijā riepu cenā ir iekļauta to apsaimniekošanas maksa, riepu realizētājiem nav vienota standarta, kā realizēt riepu savākšanu un pārstrādi dzīvē, līdz ar to šis posms nenorit tik efektīvi, kā tam vajadzētu notikt.

Riepu nogādāšana uz pārstrādes fabrikām.

Riepu sasmalcināšana mazos gabaliņos, kas ievērojami samazina atkritumu apjomu un rada materiālu, ar kuru ir vieglāk rīkoties. Šo darbību iespējams veikt divos veidos:

  • ar mehāniskajām sistēmām;
  • ar kriogēnajām sistēmām, kas riepu sasaldē ļoti
    zemās temperatūrās, un tikai tad saberž ļoti smalkos
    gabalos.

Metāla tīklojuma atdalīšana un metāla daļu nodošana tālākai pārstrādei.

Riepu gabalu pārbaude un šķirošana pēc gabalu lieluma.

Iegūtās gumijas attīrīšana ar ūdens un citu tīrīšanas aģentu palīdzību.

Iegūtā materiāla pakošana un transportēšana uz materiālu ražošanas rūpnīcām.

Kā izmantot pārstrādātās riepas?

Riepas var pārstrādāt vairākos veidos, bet mehāniskā pārstrāde ir izplatītākā no metodēm, turklāt tās rezultātā iegūtajiem materiāliem ir visplašākā pielietojamība. Mehāniski pārstrādājot riepas, tiek iegūti 3 materiāli:

  • gumija, ko var izmantot atkārtoti;
  • metāls, ko var izmantot atkārtoti;
  • tekstils, ko var izmantot enerģijas ieguvei.

Iegūtā gumija var tikt izmantota:

  • būvniecībā kā izolācijas materiāls vai pildviela;
  • barjeru un amortizējošu celtniecības elementu ražošanā;
  • spridzināšanas paklāju ražošanā (šie paklāji var tikt izmantoti arī meža ceļu apklāšanai mežistrādes laikā);
  • atkritumu poligonu drenēšanā;
  • ceļu izolācijas nodrošināšanā;
  • satiksmes infrastruktūras objektu ražošanā;
  • rotaļu laukumu un sporta skrejceļu izklāšanā;
  • mīksto grīdu ražošanā;
  • enerģijas iegūšanā, lai samazinātu neatjaunojamās degvielas patēriņu;
  • pirolīzes procesos enerģijas iegūšanai, tālāk – smērvielu ražošanai;
  • gumijas čipšu un riepu pārstrādes tekstila ražošanā;
  • lai aizvietotu gumiju, ražojot jaunas riepas u. c. plaša patēriņa produktus.

Pēc MK noteikumiem Latvijā jāpārstrādā 80% savākto riepu, taču par pārstrādāto apjomu nav izsekojamu datu, turklāt Latvijā ievestās riepas spējam pārstrādāt ar jaudu tikai līdz 30%. Vienīgā valsts iesaistīšanās riepu atkritumu problēmas risināšanā ir tās uzliktais Dabas Resursu nodoklis, kas ir 660 eiro par tonnu.

Nozares dati

Ik gadu Latvijā turpina palielināties nesavākto un neapstrādāto riepu daudzums. 2016. gadā tas sasniedza jau 47 767 tonnas un arvien turpina pieaugt. 2016. gadā Latvijā no realizētajām 15 003 tonnām riepu tikai 34% tika savāktas un pārstrādātas.

30% NO TIRGŪ IEVIESTAJĀM RIEPĀM IK GADU NETIEK SAVĀKTAS UN PĀRSTRĀDĀTAS

Atbildīga riepu lietošana

  1. Riepu iegāde. Iegādājoties kvalitatīvas riepas, mēs tās varam lietot ilgāku laiku, neradot atkritumus, turklāt atbildīgs ražotāji rūpējas par to, lai riepu ražošanas process atbilstu visām vides prasībām un būtu pēc iespējas ekoloģiskāks.
  2. Riepu lietošanas ilgums. Riepas būtu jāmaina ik pēc 5-6 gadiem vai tad, kad to protektora dziļums ir mazāks par 4 mm. Riepas jāmaina pat tad, ja tās ir maz izmantotas. To izgatavošanas materiāls ar laiku zaudē elastību, kļūst cietāks un tādēļ vairs nenodrošina pienācīgu saķeri ar ceļa virsmu. Braukšanas drošība, izmantojot riepas ar neatbilstošu elastību, ir gandrīz identiska kā braucot ar nodilušām.
  3.  Riepu pārbaude. Riepas, ieskaitot rezerves riteni, ir jāpārbauda regulāri, vismaz reizi mēnesī. Regulāras pārbaudes kļūst īpaši svarīgas, ja riepa tiek ekspluatēta jau ilgāku laiku. Ja redzat, ka riepu gumija ir sausa, neelastīga, saplaisājusi, tas nozīmē, ka gumija ir zaudējusi savas īpašības, kas ziemā ir ļoti svarīgas. Ziemas riepas ir mīkstas. Ja tā nav un ir šādi bojājumi, tas liecina, ka riepas nav kvalitatīvas un drošas. Tās nevajadzētu izmantot, bet gan iegādāties jaunas ziemas riepas.
  4. Riepu sezonalitāte. Katru gadu jau no 1. oktobra transportlīdzekļiem vasaras riepas var nomainīt pret ziemas sezonai paredzētajām (gan ar radzēm, gan bez tām). Rudenī un ziemas sākumā iestājas vēsāks un lietaināks laiks, ceļi kļūst slideni, tāpēc Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) iesaka jau laikus nomainīt riepas, lai braukšana būtu pēc iespējas drošāka. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka no 1. decembra līdz 1. martam visiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, ir obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Pavasarī eksperti iesaka nomainīt ziemas riepas uz vasaras riepām, jo vasaras riepas nodrošina degvielas ekonomiju, riepu veiktspēju un, galvenais, drošību uz ceļa. No 1. maija līdz 1. oktobrim aizliegts lietot riepas ar radzēm.
  5. Ziemas riepu tipi. Ņemot vērā riepu efektivitāti dažādos laika apstākļos, kā arī piemērotību braukšanai pa dažādiem ceļa segumu tipiem, ziemas riepas nosacīti ir iedalāmas šādās kategorijās: riepas ar radzēm, ”Eiropas” riepas un ”Skandināvijas” riepas.
    Riepas ar radzēm ir ideālas ekspluatācijai uz apledojušiem ceļiem vai arī uz ceļiem, kas klāti ar blīvu sniega kārtu, taču uz sausa asfalta vai slapja bruģa piemērotākas ir parastās ziemas riepas bez radzēm.
    “Eiropas” tipa riepas ir izstrādātas braukšanai gan pa sniegu, gan asfaltu. Jāatzīmē, ka ar ”Eiropas” tipa riepām aprīkots automobilis ir pietiekami pārliecinošs arī uz slapjiem ceļa segumiem.
    “Skandināvijas” tipa ziemas riepas būs maksimāli efektīvas uz slideniem ceļiem ar piesnigušiem ceļa posmiem.
  6.  Riepu utilizācija. Kad riepas savu laiku ir nokalpojušas, tās jānodod pārstrādei un nekādā gadījumā nedrīkst patvaļīgi izmest. Par riepu izmešanu var draudēt sods līdz pat 1000 eiro. Riepas var nodot savākšanai speciālos tam paredzētos punktos (katrs cilvēks pa 4 riepām), kuru atrašanās vietu var atrast vietnē atkritumi.lv. Tāpat teju jebkurš autoserviss, kurā maina riepas, pieņems no jums vecās riepas bez papildu samaksas.

Nolietotās riepas ir diezgan inerts, grūti pārstrādājams materiāls, kurš pats bioloģiski nenoārdās un satur vielas, kas apdraud vidi un iedzīvotājus, tāpēc tās nepieciešams pārstrādāt. Riepu otrreizējā pārstrāde ir nederīgo, nolietoto riepu pārvēršana atkārtoti lietojamās izejvielās vai enerģijas avotos. Šo procesu veido šādi posmi:

Riepu savākšana, lai nepieļautu to nonākšanu nelegālās izgāztuvēs un dabā. Lai gan Latvijā riepu cenā ir iekļauta to apsaimniekošanas maksa, riepu realizētājiem nav vienota standarta, kā realizēt riepu savākšanu un pārstrādi dzīvē, līdz ar to šis posms nenorit tik efektīvi, kā tam vajadzētu notikt.

Riepu nogādāšana uz pārstrādes fabrikām.

Riepu sasmalcināšana mazos gabaliņos, kas ievērojami samazina atkritumu apjomu un rada materiālu, ar kuru ir vieglāk rīkoties. Šo darbību iespējams veikt divos veidos:

  • ar mehāniskajām sistēmām;
  • ar kriogēnajām sistēmām, kas riepu sasaldē ļoti
    zemās temperatūrās, un tikai tad saberž ļoti smalkos
    gabalos.

Metāla tīklojuma atdalīšana un metāla daļu nodošana tālākai pārstrādei.

Riepu gabalu pārbaude un šķirošana pēc gabalu lieluma.

Iegūtās gumijas attīrīšana ar ūdens un citu tīrīšanas aģentu palīdzību.

Iegūtā materiāla pakošana un transportēšana uz materiālu ražošanas rūpnīcām.

Riepas var pārstrādāt vairākos veidos, bet mehāniskā pārstrāde ir izplatītākā no metodēm, turklāt tās rezultātā iegūtajiem materiāliem ir visplašākā pielietojamība. Mehāniski pārstrādājot riepas, tiek iegūti 3 materiāli:

  • gumija, ko var izmantot atkārtoti;
  • metāls, ko var izmantot atkārtoti;
  • tekstils, ko var izmantot enerģijas ieguvei.

Iegūtā gumija var tikt izmantota:

  • būvniecībā kā izolācijas materiāls vai pildviela;
  • barjeru un amortizējošu celtniecības elementu ražošanā;
  • spridzināšanas paklāju ražošanā (šie paklāji var tikt izmantoti arī meža ceļu apklāšanai mežistrādes laikā);
  • atkritumu poligonu drenēšanā;
  • ceļu izolācijas nodrošināšanā;
  • satiksmes infrastruktūras objektu ražošanā;
  • rotaļu laukumu un sporta skrejceļu izklāšanā;
  • mīksto grīdu ražošanā;
  • enerģijas iegūšanā, lai samazinātu neatjaunojamās degvielas patēriņu;
  • pirolīzes procesos enerģijas iegūšanai, tālāk – smērvielu ražošanai;
  • gumijas čipšu un riepu pārstrādes tekstila ražošanā;
  • lai aizvietotu gumiju, ražojot jaunas riepas u. c. plaša patēriņa produktus.

Pēc MK noteikumiem Latvijā jāpārstrādā 80% savākto riepu, taču par pārstrādāto apjomu nav izsekojamu datu, turklāt Latvijā ievestās riepas spējam pārstrādāt ar jaudu tikai līdz 30%. Vienīgā valsts iesaistīšanās riepu atkritumu problēmas risināšanā ir tās uzliktais Dabas Resursu nodoklis, kas ir 660 eiro par tonnu.

Ik gadu Latvijā turpina palielināties nesavākto un neapstrādāto riepu daudzums. 2016. gadā tas sasniedza jau 47 767 tonnas un arvien turpina pieaugt. 2016. gadā Latvijā no realizētajām 15 003 tonnām riepu tikai 34% tika savāktas un pārstrādātas.

30% NO TIRGŪ IEVIESTAJĀM RIEPĀM IK GADU NETIEK SAVĀKTAS UN PĀRSTRĀDĀTAS

  1. Riepu iegāde. Iegādājoties kvalitatīvas riepas, mēs tās varam lietot ilgāku laiku, neradot atkritumus, turklāt atbildīgs ražotāji rūpējas par to, lai riepu ražošanas process atbilstu visām vides prasībām un būtu pēc iespējas ekoloģiskāks.
  2. Riepu lietošanas ilgums. Riepas būtu jāmaina ik pēc 5-6 gadiem vai tad, kad to protektora dziļums ir mazāks par 4 mm. Riepas jāmaina pat tad, ja tās ir maz izmantotas. To izgatavošanas materiāls ar laiku zaudē elastību, kļūst cietāks un tādēļ vairs nenodrošina pienācīgu saķeri ar ceļa virsmu. Braukšanas drošība, izmantojot riepas ar neatbilstošu elastību, ir gandrīz identiska kā braucot ar nodilušām.
  3.  Riepu pārbaude. Riepas, ieskaitot rezerves riteni, ir jāpārbauda regulāri, vismaz reizi mēnesī. Regulāras pārbaudes kļūst īpaši svarīgas, ja riepa tiek ekspluatēta jau ilgāku laiku. Ja redzat, ka riepu gumija ir sausa, neelastīga, saplaisājusi, tas nozīmē, ka gumija ir zaudējusi savas īpašības, kas ziemā ir ļoti svarīgas. Ziemas riepas ir mīkstas. Ja tā nav un ir šādi bojājumi, tas liecina, ka riepas nav kvalitatīvas un drošas. Tās nevajadzētu izmantot, bet gan iegādāties jaunas ziemas riepas.
  4. Riepu sezonalitāte. Katru gadu jau no 1. oktobra transportlīdzekļiem vasaras riepas var nomainīt pret ziemas sezonai paredzētajām (gan ar radzēm, gan bez tām). Rudenī un ziemas sākumā iestājas vēsāks un lietaināks laiks, ceļi kļūst slideni, tāpēc Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) iesaka jau laikus nomainīt riepas, lai braukšana būtu pēc iespējas drošāka. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka no 1. decembra līdz 1. martam visiem transportlīdzekļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 t, ir obligāti jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām. Pavasarī eksperti iesaka nomainīt ziemas riepas uz vasaras riepām, jo vasaras riepas nodrošina degvielas ekonomiju, riepu veiktspēju un, galvenais, drošību uz ceļa. No 1. maija līdz 1. oktobrim aizliegts lietot riepas ar radzēm.
  5. Ziemas riepu tipi. Ņemot vērā riepu efektivitāti dažādos laika apstākļos, kā arī piemērotību braukšanai pa dažādiem ceļa segumu tipiem, ziemas riepas nosacīti ir iedalāmas šādās kategorijās: riepas ar radzēm, ”Eiropas” riepas un ”Skandināvijas” riepas.
    Riepas ar radzēm ir ideālas ekspluatācijai uz apledojušiem ceļiem vai arī uz ceļiem, kas klāti ar blīvu sniega kārtu, taču uz sausa asfalta vai slapja bruģa piemērotākas ir parastās ziemas riepas bez radzēm.
    “Eiropas” tipa riepas ir izstrādātas braukšanai gan pa sniegu, gan asfaltu. Jāatzīmē, ka ar ”Eiropas” tipa riepām aprīkots automobilis ir pietiekami pārliecinošs arī uz slapjiem ceļa segumiem.
    “Skandināvijas” tipa ziemas riepas būs maksimāli efektīvas uz slideniem ceļiem ar piesnigušiem ceļa posmiem.
  6.  Riepu utilizācija. Kad riepas savu laiku ir nokalpojušas, tās jānodod pārstrādei un nekādā gadījumā nedrīkst patvaļīgi izmest. Par riepu izmešanu var draudēt sods līdz pat 1000 eiro. Riepas var nodot savākšanai speciālos tam paredzētos punktos (katrs cilvēks pa 4 riepām), kuru atrašanās vietu var atrast vietnē atkritumi.lv. Tāpat teju jebkurš autoserviss, kurā maina riepas, pieņems no jums vecās riepas bez papildu samaksas.